Nedēļa, kad es atmaksāju visus parādus
Manu telefonu sāka zvana ceturtdienas rītā. Pirmā bija banka. “Jāni, jūsu kredīta maksājums nokavēts par 15 dienām.” Es klusēju. Otrā bija telefona operators. “Rēķins nav apmaksāts, lūdzu, veiciet maksājumu.” Trešā – mans bijušais draugs, kuram vēl biju parādā 300 eiro. Viņš neteica neko sliktu. Tikai – “Vai tu atceries?” Jā, es atcerējos.
Es biju iekāpis parādu bedrē. Kā? Sākās nekaitīgi – jauns dators uz nomaksu, tad ziemas riepas, tad zobārsts. Un tad es zaudēju darbu. Trīs mēneši bez ienākumiem, četri kreditori, nulles cerības.
Tajā ceturtdienas vakarā es sēdēju virtuvē un saskaitīju, cik esmu parādā. 1240 eiro. Manā makā – 43. Nākamā alga pēc divām nedēļām, bet tā būs maza – tikai 600. Es varētu maksāt parādus gadu. Varbūt divus.
Man bija 34 gadi, dzīvoju pie mātes, jo īri nevarēju atļauties. Māte par mani uztraucās, bet es viņai neteicu patiesību. Es teicu – “Viss kārtībā, mammu.” Bet nekas nebija kārtībā.
Tajā vakarā es izdzēru trīs alus pudeles. Man parasti nepietiek naudas alkoholam, bet šoreiz es nopirku. Un, kamēr dzēru, es meklēju risinājumu internetā. “Ātri nopelnīt,” “pabalsti,” “kredīti bez ienākumu apliecinājuma.” Nekas nederēja.
Un tad es ieraudzīju reklāmu. Nevis par kredītu, bet par atgriešanu. “Cashback – saņem daļu naudas atpakaļ.” Tas bija kasiino. Es parasti tādām lietām nepievērsu uzmanību. Bet vārds “cashback” mani ieinteresēja. Varbūt tāpēc, ka tas izklausījās pēc iespējas kaut ko atgūt. Nevis zaudēt, bet atgūt.
Es noklikšķināju. Atvērās vietne. Spoža, moderna. Es reģistrējos. Viss aizgāja ātri – vārds, e-pasts, pāris klikšķi. Un tad es izlasīju – katru nedēļu, ja spēlē, tev atgriež procentus no zaudējumiem. Sistēma saucās cashback vavada. Tas man likās dīvaini – tu zaudē, bet tev atmaksā? Es to nesapratu līdz galam. Bet es domāju – kāpēc neizmēģināt?
Es ieliku 20 eiro. Ne vairāk. Sāku spēlēt vienkāršu spēli ar augļiem. Greizu. Greizu. Pēc pusstundas man bija 12 eiro. “Nu, jauki,” nodomāju. Bet tad es pamanīju, ka manā kontā parādījās papildu 2 eiro. “Cashback,” rakstīts. Par zaudējumiem. Es biju pārsteigts.
Es turpināju. Vēl pusstunda – zaudēju vēl 8 eiro. Atkal cashback – 1.20. Es zaudēju kopumā, bet sajūta bija savādāka. It kā es spēlētu ar drošības tīklu.
Tajā vakarā es neko lielu neuzvarēju. Bet es sapratu vienu – šī sistēma varētu būt mana iespēja. Jo es nevaru atļauties zaudēt daudz. Bet ja zaudējumi daļēji atgriežas...
Nākamajā dienā es pētīju. Es lasīju noteikumus. cashback vavada darbojās tā – nedēļas beigās, ja esi zaudējis, tevi atgriež noteiktu procentu. Ne visu, bet pietiekami, lai justos mazāk sāpīgi. Es nolēmu mēģināt nedēļu.
Es ieliku 50 eiro. Sāku spēlēt uzmanīgi. Nelielas likmes. Katru dienu pāris stundas. Es necentos laimēt visu uzreiz. Es centos noturēties. Pirmdien – zaudēju 15 eiro. Otrdien – uzvarēju 20. Trešdien – zaudēju 10. Ceturtdien – uzvarēju 5. Piektdien – zaudēju 25. Sestdien – uzvarēju 40. Svētdien – zaudēju 30.
Nedēļas beigās es saskaitīju. Kopā zaudējumi – 80 eiro. Uzvaras – 65. Tātad mīnusā par 15 eiro. Bet tad ieslēdzās cashback vavada. Manā kontā atgriezās 22 eiro. Es nedēļu spēlēju, zaudēju tikai 15 eiro, bet saņēmu cashback 22. Es biju plusā par 7 eiro. Tas izklausās smieklīgi. 7 eiro. Bet man tie bija kā uzvara.
Es turpināju. Otro nedēļu es ieliku 100 eiro. Šoreiz es jau zināju, kuras spēles man iet labāk. Es spēlēju piesardzīgi, ar mazām likmēm. Otrās nedēļas beigās es biju mīnusā par 40 eiro. Cashback atgrieza 18. Zaudējums – 22 eiro. Ne lieliski, bet ne katastrofāli.
Trešā nedēļa bija savādāka. Es ieliku 50 eiro. Sāku spēlēt vienu spēli – ar ēģiptiešu tēmu. Un tad notika kaut kas liels. Lielais bonuss. 870 eiro. Es izņēmu uzreiz 800, atstāju 70 spēlēšanai. Trešās nedēļas beigās man bija plusā par 680 eiro pēc cashback.
Es samaksāju telefona rēķinu. Nopirku pārtiku mēnesim. Bet lielākie parādi palika – banka un bijušais draugs.
Es turpināju. Ceturtā nedēļa. Es ieliku 30 eiro. Jau bez bailēm, jo zināju, ka cashback vavada mani pasargās, ja zaudēšu. Es spēlēju mierīgi. Un tad – vēl viens bonuss. 1440 eiro. Es izņēmu visu. Man bija 1440 plus 680 no iepriekšējās nedēļas – 2120 eiro.
Es samaksāju bankai 600. Bijušajam draugam 300. Palika 1220. Es nopirku jaunu ziemas jaku sev un mātei. Nopirku zāles, kas man bija vajadzīgas. Un palika vēl 500, ko ieliku krājkontā.
Tā beidzās mans parādu stāsts. Es vairs neesmu neko parādā nevienam. Kopš tā laika ir pagājuši četri mēneši. Es strādāju jaunā darbā – alga vidēja, bet pietiek. Un es joprojām reizēm ieeju cashback vavada. Nevis tāpēc, ka man vajag naudu. Bet tāpēc, ka man patīk tā sajūta – ka es spēlēju ar drošību. Ka es riskēju, bet zinu, ka daļa atgriezīsies, ja neveiksies.
Es zinu, ka kazino ir kazino. Bet cashback sistēma mani izglāba. Tāpēc es esmu pateicīgs. Nevis par miljoniem. Bet par iespēju. Iespēju atmaksāt parādus un sākt no jauna. Un tas, draugi, ir vairāk, nekā jebkura banka man jebkad būtu devusi.